Koka būvkonstrukciju pretuguns apstrāde ar antipirēnu vai ugunsdrošo laku samazina konstrukciju degtspēju, padarot koka konstrukcijas par grūti degošām.
Koka konstrukciju ugunsdrošo apstrādi reglamentē Ugunsdrošības noteikumi un Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10. Antipirēns un ugunsdrošā laka paredzēta apstrādei slēgtās koka būvkonstrukcijās, kuras nav pakļautas tiešai atmosfēras nokrišņu iedarbībai.
Metāla būvkonstrukciju pretuguns apstrāde ugunsdrošo krāsu vai vati paildzina metāla konstrukciju ugunsizturības robežu sākot no R15 – R240 (15 minūtes līdz 240 minūtes). Ugunsdrošā krāsa un ugunsdrošās putas tiek lietotas tērauda ugunsdrošo konstrukciju ugunsizturības robežas paaugstināšanai, tādu, kā kolonnas, sijas, šķēršļi un citi konstrukciju spēka elementi. Metāla konstrukciju ugunsdrošo apstrādi reglamentē Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10.
Pirmkārt, ugunsgrēkā visas metāliskās detaļas uzsildās diezgan ātri, tādējādi paātrinot uguns izplatīšanos. Vienkārši sakot, kvēlojošā sija var rādīt uguni tur, kur nevar tikt atklāta liesma.
Otrkārt, ja metāla konstrukcija ir sakarsēta aptuveni līdz 5000 C, tā zaudē nestspēju. Vairākos gadījumos tas izraisa to, ka ēka sabrūk.
Tādejādi, aizsargājot metālu no uguns, mēs samazinām ugunsgrēka apjomu, ka arī palielinām laiku personāla un īpašuma evakuācijai.
Tieši šī iemesla dēļ jebkura instrukcija industriālajā būvniecības nozarē satur rekomendācijas par metāla kopņu, siju un t.t. termisko aizsardzību.Lai to panāktu ir vairākas metodes:
- Tērauda elementus apšuve ar nedegošām plāksnēm(iztur atklāto liesmu līdz trim stundām).
- Virsmas apdare ar karstumizturīgiem apmetumiem(2 stundas)
- Metāla konstrukciju krāsošana ar ugunsizturīgām krāsām(nodrošina līdz pusotras stundas aizsardzību).
Pirmas divas tehnoloģijas, protams, ir drošākas, bet izmantojamo materiālu cena un darbietilpīgi procesi ir diezgan augsti. Tieši tāpēc lielāku daļu gadījumos izmanto krāsošanas metodi.